2014.gads ir noslēdzies un ģeogrāfu lauciņā Vidzemē tas bijis samērā garlaicīgs. Vismaz līderu ziņā noteikti, jo jau labu laiku Miķelis Dāvids Rikveilis (Madonas Valsts ģimnāzija) ir vienu krietnu soli priekšā visiem novadniekiem. Arī Rīgā Miķelis regulāri atzīmējas ar diplomiem, turklāt kā vienīgais no VJĢS Latviju pārstāvēja Krakovā notikušajā pasaules olimpiādē. Aicinājām Miķeli uz nelielu sarunu!

Miķelis: Tas bija 8. klasē 2010. gadā. Es biju jau daudz dzirdējis par VJĢS, jo mans brālis un māsa arī bija startējuši sen atpakaļ, tā ka man bija arī mērķis pārspēt viņus. Tā bija Latvijas kārta, ieguvu 2. vietu pamatskolu grupā, iepazinos ar jauniem cilvēkiem kā arī Viesturs bija ieradies laicīgi, vispār, VJĢS attaisnoja manas cerības.

Tagad esi vecākajā grupā. Vai jūties kā veterāns?

Tādas īstas veterāna sajūtas nav, lai gan tagad biežāk sanāk uzvarēt absolūtajā vērtējumā, es jau visus pazīstu ne tikai Madoniešus, bet arī citus skolu pārstāvjus un žūrijas locekļus, nav arī tās bijības, kas bija pirmajās nodarbībās. Tādas īstas noslāņošanās starp vecajiem un jaunajiem, manuprāt, nav Jauno ģeogrāfu skolā, jo visi tomēr ir līdzvērtīgi žūrijas priekšā.

Tādas skaidras formulas nav, bet, manuprāt, augstie sasniegumi rodas no entuziasma, vēlmes kādu pārspēt, izkost kādu uzdevumu, kā arī jābūt ieinteresētam. Jāatrodas atbilstošajā vidē, vai tā būtu draugu kompānija ar kopīgu interesi, vai arī olimpiāžu vide, kurā var izvirzīt ļoti konkrētu mērķi - uzvarēt, vai arī parādīt labus rezultātus, un, ja būs šāda interese, tad būs arī vēlme paskatīties plašāk un uzzināt kaut ko jaunu arī ārpus standarta mācību laika.

Būšu ieguvis, protams, daudzas jaunas zināšanas, iepazinis cilvēkus ar kopīgām interesēm un kontaktus priekšdienām. Tā ir lieliska brīvā laika pavadīšanas iespēja. Nenoliedzami VJĢS ir devis ieguldījumu dalībām Latvijas un pasaules ģeogrāfijas olimpiādēs, kas kopumā visdrīzāk man palīdzēs arī profesionālajā jomā.

Pasaules olimpiāde, protams, nozīmē slavu un meitenes, bet, runājot nopietni, esmu apceļojis pasauli, esot Japānā un Polijā, ko ar paša līdzekļiem būtu grūti sasniegt. Esmu iepazinies ar plašu cilvēku loku no Lietuvas līdz Jaunzēlandei un paplašinājis redzesloku tālāk par Maskavas-Vašingtonas mēroga pasauli, un tā ir arī neatsverama pieredze. Kaut kas man ir pietrūcis, kā savu vājo punktu varu minēt viedokļa pamatošanu un domu izpaušanu, esmu spējīgs faktaloģiskajā krājumā, kas neskaitot multimediju testu (tests sastāda 20% olimpiādes vērtējuma) netiek atprasīts, jo galvenais uzsvars tiek tomēr likts uz spriešanu un pamatošanu. Pasaules olimpiāde ir arī gana apjomīga un pieprasa lielu smadzeņu piepūli, lai varētu strādāt vairāku stundu garumā, svešvalodā un pārdzīvojot arī lielu satraukumu, jo pasākums ir gana atbildīgs.

Tu esi kārtējais Madonas puses ģeogrāfs, kas pieveic visus kā Valmierā tā Rīgā. Kur slēpjas Madonas ģeogrāfu panākumu atslēga?

Par šo jautājumu es pats esmu ļoti daudz domājis. Mums ir tradīcijas, un brauciens reizi mēnesī uz ģeogrāfu skolu ir kļuvusi par obligātu prasību pašiem pret sevi. Var minēt arī skolas augsto līmeni un pedagogu prasmes, mums ir ļoti laba ģeogrāfijas skolotāja, kura rūpējas, lai mēs brauktu uz Valmieru, un svarīgs ir pašvaldības atbalsts (autobuss ir bez maksas). Taču savus pirmos sasniegumus es guvu vēl pirms uzsāku mācības MVĢ. Madona atrodas netālu no Latvijas augstākā kalna, lielākā ezera, lielākā purva un garākās upes. Katrs Madonietis jau kopš bērnības zina šos objektus un ir personīga pieredze ar tiem, kā arī pilsēta, protams, ir ļoti tuvu dabai, kas, manuprāt, arī ir labs sākumpunkts ģeogrāfijas apguvei kā tādai!